top of page

Kim?

18-22

Sporta iela 2

LV: Miķeļa Mūrnieka personālizstāde “Behavioral Sink” + Grupas izstāde “Siers ir laiks, laiks ir nauda, nauda ir monopols” [Tūre ar kuratoru pēc pieprasījuma]


Behavioral Sink apraksts


Jau kopš šī gadsimta sākuma mūsu uzmanība tiek pievērsta vajadzībai būt plūstošākiem — tiek pravietots, ka dinamisko pārmaiņu laikos tas kļūs par noderīgu instrumentu ikdienas vadīšanai. Kapitālistiskajam darba ritmam diktējot ikdienas takti, var tikt sasniegts hipnotisks stāvoklis, kā veroties nerimstošā ūdens plūsmā. Tieši tēlniecība ar šo bezformas substanci ir centrālais izstādei tapušo darbu materiālais kopsaucējs. Ierauts dažādu likumu, patērētāju ilūziju un sistēmu pinumu virpulī, skatītājs tiek aicināts izzināt vidi, kurā mākslinieks šķetina dziļi personiskus, taču tajā pašā laikā sabiedrību raksturojošus pārdzīvojumus, kas apslēpti aiz sapņaina, bet trausla priekškara.

 

Pretrunu un neizpratnes pavedieni atspoguļosies ne tikai ideju pasaulē, bet arī acīm redzamā — pārsteidzošā ūdens stāvokļu dažādībā. Fikcionāli atgadījumi vai neērtas patiesības aicinās noķert pašrefleksijas un citu pārdomu viļņus. Mūrnieka daiļradei raksturīgajā sociāli kritiskajā garā arī šajā darbu sērijā tiks šķetināti un pārskatīti apziņas automatizētie uztveres īsceļi.

 

Pagājušā gada vasarā Miķelis Mūrnieks ieguva maģistra grādu Sandberg institūtā, Amsterdamā ar darbu Fountain. Šis darbs kalpos par izstādes kodolu, ap kuru izveidota jauna skulpturālo noveļu sērija un apjomīga scenogrāfija.


/


Siers ir laiks, laiks ir nauda, nauda ir monopols apraksts


Dzīve maksā naudu. Dažiem tirgus pārvērtīs biznesa ideju no sapņa īstenībā. Citiem durvis ir atvērtas tikai paralēlām aktivitātēm, kuras balstītas uz tieši to pašu biznesa modeli — pieprasījumu un piedāvājumu. Šo atšķirību dēvē par izslēgšanu. Izslēgšanu no tirgus, no sabiedrības, no tiesībām uz līdzvērtīgu dzīvi.

 

Mohameda Boruisas videodarbs La valeur du produit (“Produkta vērtība”) ir sava veida īsais kurss biznesa vadībā. Uzņēmējdarbības stratēģija – pārdot preci par pareizo cenu un saglabāt līdzsvaru starp piedāvājumu un pieprasījumu – ir kopīga visai komercdarbībai. Tas pats mērķis un vārdu krājums, tikai cita prece — “organisku” produktu tirdzniecība, lai pelnītu “kviešus” (franču sarunvalodā – “naudu”).

 

Siers ir laiks, laiks ir nauda, nauda ir monopols. Precīzi to izsaka Stefa Kamara tēlnieciskie objekti un eksperimenti ar materiāliem. Tie pil aiz pārmērības kā visas materializācijas pilnība. No Ementāles un Babybel siera izgatavoti Pakmeni, kūkas no Danablu siera, spēļu automāti un kredītakmeņi — nemitīgi patērēšanas dziņas meklējumi. Brīvā tirgus demokratizācijas loģika ir šķība, un monopols ir tā ekonomiskās sistēmas netaisnība, ar kuras palīdzību uzvarēt spēlē.

 

Marī Vedelas pigmentētās vaska mēles darbā “Dziedoņa mēle” sniedzas augšup no zemes un šķietami izdzied savas sēras, iekāri un zaudēto mīlu. Mīts par Orfeju un Eiridīki iemieso stāstu par mīlētājiem, tomēr dungojošajam Orfejam neizdodas izglābt mīļoto no pazemes valstības. Pakļāvies mirkļa iekārei, viņš to pazaudē uz mūžu. Viņas vārds, Eiridīke, nozīmē dziļu taisnīgumu.

 

Personīgos sasniegumus mēra naudā. Skanot franču hiphopa ievērojamā personāža Booba kompozīcijai Foetus, Parīzes kaltuvē La Monnaie de Paris notiek eiro monētu izgatavošana. Mohameda Boruisas versijā uz monētām iespiests repera portrets. Sabiedrības skaudrās rīmes tiek pārvērstas naudā, un peļņas aplis ir noslēdzies.


ENG: Solo exhibition “Behavioral Sink” by Miķelis Mūrnieks + Group show “Cheese is time, time is money, money is monopoly” [Curator’s Tour on demand]


Behavioral Sink description


Since the start of the century, our attention has been directed to the need to be more fluid — it is preached that in times of dynamic change, it will become a valuable tool for managing everyday life. With the capitalist work rhythm dictating the tempo of everyday life, a hypnotic state can be reached that is as though gazing at the ceaseless flow of water. The sculpting of this formless substance is the primary material common denominator for the works created for the exhibition. Drawn in a whirlpool of the mass of various rules, consumer illusions, and systems, the viewer is invited to explore the environment in which the artist untangles deeply personal yet, at the same time, socially descriptive experiences that are hidden behind a dreamy yet fragile shroud.

 

The threads of contradiction and incomprehension are reflected not only in the world of ideas but also in the manifestly visible — surprising variety of states of water. Fictional events and uncomfortable truths will serve as an invitation to catch the waves of self- and other reflections. In the socially critical spirit characteristic of Mūrnieks’ work, this series will also investigate and reconsider the shortcuts of perception automated by consciousness.

 

Last summer, Miķelis Mūrnieks earned a master’s degree at the Sandberg Instituut in Amsterdam with the work Fountain. This work will serve as the nucleus of the exhibition, which will be elaborated with a new series of sculptural novels and extensive scenography.


/


Cheese is time, time is money, money is monopoly description


To live costs money. For some, the market is ready to turn a business idea from dream to reality. For others, the door is only open to parallel activities based on the same business model—supply and demand. The difference is spelled exclusion. Exclusion from the market, from society, from the right to an equal life.

 

Mohamed Bourouissa’s video La valeur du produit (The value of the product) is a kind of crash course in business administration. The entrepreneurial strategy of selling a product at the right price and maintaining the balance between supply and demand is common to all commercial activities. The same objective, the same vocabulary, just a different product—the sale of “organic” goods to bring in “wheat” (French slang for money).

 

Cheese is time, time is money, money is monopoly. Stef Kamaris’ sculptural objects and material experiments could not express it better. They are dripping with excess, like extra-everything materialized. PacMen made from cheese (Emmental and Babybel), cakes made from Danablu, slot machines, and credit rocks—a constant quest for the desire of consumption. The logic of free market democratization is skewed, and monopoly is the injustice of the economic system to win the game.

 

Marie Vedel’s pigmented wax tongues, The Singer’s Tongue, reach up from the ground and seem to sing out their grief, desire, and lost love. The myth of Orpheus and Eurydice embodies lovers, but the crooning Orpheus fails to rescue his beloved from the underworld. His desire takes over, and at the same moment, he loses her forever. Her name, Eurydice, means the profound justice.

 

Individual success is measured in money. To the tune of “Foetus” by Booba, one of the key figures in French hip-hop, euro coins are produced en masse by La Monnaie de Paris (Paris Mint). In Mohamed Bourouissa’s version, the coins are embossed with the rapper’s portrait. The raw lyrics of society are monetized, and the profit circle is complete.

bottom of page