Māksla XO

LV:  ERIK MATTIJSSEN “Lelles uz aukliņām”

“Esot māksliniekam, viena no priekšrocībām ir tā, ka nav jāraizējas, ko darīt vecumdienās. Esmu pārliecināts, ka es nekad nepārstāšu zīmēt un gleznot. Visi mani mākslas darbi ir tapuši uz papīra, nekad uz audekla, un es vienmēr izmantoju vairākus materiālus. Kur tas ir nepieciešams, zīmuli (smalkām detaļām); pasteļus, ja krāsām jābūt maigām un samtainām, un guašas aktīvākai, stiprākai krāsu paletei. Es konsultējos ar citiem māksliniekiem, ja jūtos apmaldījies. Kirhners ir lielisks palīgs, protams, Deivids Hoknijs un Anrī Matiss, un Hansa Ēbelinga Koninga neatkārtojamās krāsu izvēles turpina mani iedvesmot,” Erik Mattijssen.

Ēriks Matījsens savās gleznas nefokusējas uz precīzu objektu tekstūras atveidošanu, prasmīgas kompozīcijas radīšanu, vai to, cik skaisti var attēlot krītošo gaismu. Būtisku lomu viņa darbos spēlē ikdienišķi priekšmeti, kuri viegli aizmirstas, bet vienlaicīgi tās ir lietas ar vēsturi, kurām pievienota kolektīvā atmiņa. Viņam patīk lietas, ko cilvēki kolekcionē un rūpīgi glabā, novērot kā tās tiek izkārtotas uz virtuves galdiem, dzīvojamās istabās, uz logu palodzēm un tirdzniecības stendos. Dažkārt, mākslinieks savu iedvesmu gūst no sadzīves ainām ar lietām, kuras tur īsti neiederas: Ko dara uz stīgām piekarināts degunradzis virs kamīna dzegas, un kāpēc viesistabā ir liels melns zirgs?

Ēriku Matījsenu vienmēr interesējusi arī rotaļlietu pasaule un modeļu veidošana, kas ir kā pieaugušo pasaules kopija, kurā mēs dzīvojam. Pirmais mākslas darbs ar lellēm tapa 2001. gadā, kam par paraugu kalpoja beļģu politiskā leļļu teātra lelles Antverpenē. Arī pirmais mūzikas ieraksts, ko savā jaunībā mākslinieks iegādājās bija Sendijas Šovas dziesma “Lelle uz aukliņas” (“Puppet on a String”, Sandie Shaw)!

Tas nav kaut kas sirreāls, drīzāk reālisms ar vieglu absurda perspektīvu, kur krāsai un tam, kā mākslinieks konstruē savus gleznojumus ir īpaša nozīme. Ēriks Matījsens savu gleznojumu priekšplānā novieto brīvus, vaļīgus priekšmetus - kā izgrieztas lelles vai dzīvnieku figūras, augus vai citus priekšmetus, kas atgādina teātra rekvizītus. Tā ir mulsinoša spēle ar 2D un 3D attēlojumu, kur pats mākslinieks jūtas kā mājās.

Izstāde Māksla XO galerijā, kurai dots nosaukums “Lelles uz aukliņas” liela nozīme piešķirta leļļu teātra lellēm. Tie ir pamesti interjeri, rotaļlietas, ar kurām vairs nespēlējas, mēroga modelis, visi šie objekti ir intuitīvi izveidoti un savienoti kopā. Tie stāsta stāstu, kas galu galā ir jāizdomā pašam skatītājam.

„Ikdienišķi un tai pat laikā personīgi, Mattijssen padara redzamu to, kas cilvēkiem ir dārgs. Viņa mākslas darbi ir liecinieki īpašai personīgajai saiknei ar cilvēkiem, kurus mākslinieks ir sastapis. Viena no centrālajām un bieži sastopamām tēmām Ērika Matījsena darbos ir “la condition humaine (cilvēka liktenis)”, un viņš ir mākslinieks, kurš to pauž ļoti personiski, kļūstot par liecinieku cilvēcībai un cilvēciskumam, kas ir pazīstams daudziem,” Colin Huizing, NOG kolekcijas kurators (Stedelijk Museum Schiedam).

30.03.23. Izstāde būs atvērta līdz plkst. 21.00.

ENG: ERIK MATTIJSSEN “Puppets on a String”

“One nice thing about being an artist is that you don’t have to worry about what you do when you get old. I am sure I will never stop drawing and painting. All my work is made on paper, never on canvas and always in a mix of materials. Pencil, where I think pencil is most appropriate (for fine detail); pastel, where colours have to be soft and velvet -like; and gouache, for a more radiant, stronger palette. I consult other painters when I am lost. Kirchner is a big help, David Hockney and Henri Matisse of course, and Hans Ebeling Koning’s inimitable colour choices continues to inspire,” Erik Mattijssen.

Erik Mattijssen (1957) resides in Amsterdam, in the very heart of the old city. He has been working for years on an oeuvre of drawings and gouaches. Casual, everyday objects that are easily overlooked often play the leading role in his work. Stuff with a history that has a collective memory attached to it. He loves the things people collect and cherish and observes how they are arranged on kitchen tables, in living rooms, on windowsills and market stalls. Sometimes the imagination gets a swing in small scenes with things that don't really belong there. What is a rhinoceros on strings doing above the mantelpiece and why is there a big black horse in the living room? It's not surreal, it's rather realism with a slight absurdist perspective. Erik Mattijssen thinks it's important for a viewer to empathize with what you see, to be carried away in the story that seems vaguely familiar. Sometimes this happens with baroque pleasure in overcrowded, theatrical spaces; other times it remains deceptively simple.

In the big constellations for the exhibition in Maksla XO, which was given the name 'Puppets on a string', theatre puppets are prominent. Abandoned interiors, toys that are no longer played with, the model on scale, all the objects have been intuitively created and linked together. They tell a story that you ultimately must make up yourself.

“Every day and personal at the same time, Mattijssen makes visible what people hold dear. His work bears witness to a special personal involvement with the people he meets - his work is, therefore, at the very centre of life. A central and recurring theme in the collection is “condition humaine” Erik Mattijssen is an artist who expresses this in a very personal way, bearing witness to a humanistic attitude that is recognisable to many.” Colin Huizing, curator of the NOG collection, Stedelijk Museum Schiedam.

On 30.03.23 the exhibition will be open until 21.00.