Māksla XO

LV: Ģirts Muižnieks “JŪRMALA”

„Kopš piedzimšanas mirkļa es dzīvoju Lāčplēša ielā Rīgā kādā jūgendstila namā. Mana mājas sajūtas centrējās ap Aleksandra Ņevska baznīcu un Lāčplēša / Tērbatas ielas krustojumā. Visai spontānais lēmums pārcelties uz veco koka māju Jūrmalā sākotnēji nešķita kas tāds, kurš varētu mainīt manu ritmu. Taču, kļūstot par Jūrmalas vietējo, es nokļuvu pasaulē, kuras enerģētiskais lauks mani ierāva pilnīgi citā virpulī. Tagad kārtību bieži vien nosaka vējš, plūdi, sausums, karstums; dzeņi pagalmā un, lapsa pie vietējā veikala; un koka māja, kas pieprasa iedziļināšanos un mīlestību pret sevi. Jūrmalā līdzās dzīvo spožums un posts, pagātnes rēgi un skaistie tēli. Būves elements, kas ir viens no šīs izstādes atskaites punktiem, zināmā mērā ir kā simbols, nostalģiska norāde uz Jūrmalas pasauli - kāda tās daļa lēnām izzūd, izplēn un tomēr joprojām ir klātesoša. Tai nepieciešama mīlestība un vienlaikus tā spoguļo, kā dažādas realitātes un laiki pārklājas, veidojot telpu, kurā nokļūstot atklājas bezgalīgi daudzi nospiedumi. Es tos īpaši nemeklēju, tie atnāk pie manis paši. Izstādē ir turpinājums pirms pāris gadiem aizsāktajai džutas sērijai, kuras sākumpunkts bija vēlme pietuvoties brīnuma noslēpumam; grieķu mistērijas un Bībeles sižeti; tiekšanās pēc atklāsmes un īstās realitātes, ko cilvēkam nav dots redzēt. Šī audekla sarežģītība, struktūra zināmā mērā ir kā simbols tam, cik bezgalīgi garš un nebeidzams ir ceļš pie lielajām patiesībām. Jūrmala man palīdz” – Ģirts Muižnieks, 2023.

Ģirta

ENG: Ģirts Muižnieks “JŪRMALA”

„I lived on Lacplesa Street in Riga in an Art Nouveau-style building from the moment I was born. My sense of home centred around the St. Alexander Nevsky Church and the intersection of Lacplesa / Terbatas Streets. The completely spontaneous decision to move to the old wooden house in Jurmala did not initially seem like something that could change my rhythm. However, when I became a resident of Jurmala, I got into a world whose energy field dragged me into a completely different vortex. The order is often determined by wind, flood, drought, and heat; woodpeckers in the backyard, a fox near the local store; and the wooden house, which demands introspection and self-love. In Jurmala, splendour and desolation live side by side, ghosts of the past and beautiful images. To a certain extent, the building element, which is one of the reference points of this exhibition, is like a symbol, a nostalgic reference to the world of Jurmala - a part of it is slowly disappearing, torn apart and yet still present. It needs love, and at the same time, it reflects how different realities and times overlap, creating a space that reveals an infinite number of imprints upon entering. I don’t particularly look for them; they come to me by themselves. The exhibition is a continuation of the jute series started a couple of years ago, the starting point of which was the desire to get closer to the mystery of the miracle, Greek mysteries and Bible stories, the pursuit of revelation and the true reality that man is not able to see. The complexity and structure of this canvas are somewhat a symbol of how infinitely long and endless the path to the great truths is. Jurmala helps me” – Girts Muiznieks, 2023.