Latvijas Arhitektūras muzejs

LV: Helvijs Savickis, Jūlija Obleitnere, Marvins Kanas  ''Miera stāvokļa sapņi'' [Tikšanās ar mākslinieku] [Radošā darbnīca] [Performance] [Saruna 18-19:30]

“Miera stāvokļa sapņi” - Latvijas Arhitektūras muzejā

Visā pasaulē pieaug pieprasījums pēc rūpnieciski ražotām mājām. Pēc izgatavošanas šīs mājas tiek ieceltas kravas automašīnās un sūtītas ceļā. Jaunā tendence atteikties no tradicionālām būvniecības metodēm rada jaunas biznesa iespējas un jaunas apdzīvotas vietas. Rūpnieciski ražotie elementi nodrošina to, ka visas mājas ir vienādas: katrs dēlis, katra nagla un katra ģipškartona plāksne ir identiska. Būvniecības process ir ātrs un efektīvs – celtniecības laikā nav ne minējumu, ne improvizācijas, ne plānu maiņu. Māju ar rūpnieciskiem paņēmieniem iespējams uzbūvēt nedēļas laikā. Mūsdienās būvētas mobilās mājas parasti var izmantot 30–55 gadus.

Taču mobilajām ēkām ir savi trūkumi, kā piemēram, straujš vērtības zudums. Kad mobilā māja pamet rūpnīcu, tās vērtība krītas tikpat strauji kā jaunai automašīnai. Mobilās mājas bieži tiek iznīcinātas dabas stihijās, piemēram, viesuļvētrās, plūdos un ugunsgrēkos.

Kā būtu, ja visām mājām būtu riteņi, un tās gribētu pārvietoties? Ja vienas mājas spēja kustēties piemistu visām, līdz visa pilsēta atteiktos no stabilitātes un dotos ceļā, mājai pēc mājas ripojot prom? Kas zina, kur tās pārceltos, pārvietojoties no vienas vietas uz otru, radot pilsētu atkal no jauna, vai aizceļojot tuksnesī, kura plašumos var vērot gan saullēktus, gan saulrietus. Iespējams, ka tas ir sākums jaunam, mobilam dzīvesveidam ar ēkām, kuru logos nekad nav redzams viens un tas pats skats.

Izstādes pamatā ir Helvija Savicka, Jūlijas Obleitneres un Marvina Kanasa radītas video instalācijas, kurās pētīta pārvietojamo māju ideja un loma ekstrēmā vidē Čivavas tuksnesī Teksasā un veids, kā Lielbritānijā ražotas mājas iedzīvojas Latvijas ziemā. Projekta tekstus rakstījusi antropoloģe Marina Petersena.

Izstāde rezonē ar Latvijas Arhitektūras muzeja telpu – Rīgas senāko dzīvojamo ēku, kas celta 15. gadsimtā. Eiropas viduslaiku pilsētu “vietsēži” ēkas cēla nākamajām paaudzēm. Vai tendence būvēt mājokļus īslaicīgai vajadzībai meklējama patērētāju sabiedrībā, vai arī tam ir sakars ar nomadu dzīvesveidu, atšķirīgu pasaules redzējumu?

ENG: Helvijs Savickis, Jūlija Obleitnere, Marvins Kanas ''Dreams of Stasis''  [Meet the Artist] [Workshop] [Performance] [Conversation 18-19:30]

The Latvian Museum of Architecture is hosting the exhibition Dreams of Stasis, based on video installations by architects Helvijs Savickis and Julia Obleitner and video artist Marvin Kanas, which explore mobile homes in the US and Latvia, their role, and adaptation to different conditions.

But mobile homes have their drawbacks, such as rapid loss of value. When a mobile home leaves the factory, its value drops as fast as a new car. Mobile homes are often destroyed by natural disasters such as hurricanes, floods, and fires.

What if all houses had wheels and wanted to move? If every house had the ability to move until the whole city gave up stability and went on its way, house after house rolling off? Who knows where they would go — moving from one place to another, creating the city anew, or moving into the desert, whose vastness offers both sunrises and sunsets? Perhaps this is the beginning of a new, mobile way of living, with buildings that never offer the same view.

At the core of the Dreams of Stasis exhibition are video installations created by architects Helvijs Savickis and Julia Obleitner and video artist Marvin Kanas, which explore the idea and role of mobile homes in the extreme environment of the Chihuahuan Desert in Texas and the way in which British-manufactured houses are settling into the Latvian winter. The texts of the project were written by anthropologist Marina Peterson.

The exhibition resonates with the space of the Latvian Museum of Architecture, the oldest residential building in Riga, built in the 15th century. The «place-keepers» of mediaeval European cities built buildings for future generations. Is the tendency to build housing for a temporary need rooted in consumer society, or does it have to do with a nomadic lifestyle, a different way of seeing the world?